365lepihdana - Page 2 of 2 - Aktuālās Ziņas Pasaulē un Latvijā

Kāda nākotne sagaida Ukrainu?

365lepihdana Eiropa

Ukrainas ārlietu ministra Pavlo Kļimkina prātā, divu gadu laikā kopš Maidana Revolūcijas, Ukraina kā valsts ir progresējusi vairāk nekā no neatkarības pasludināšanas 1991. gadā, līdz tai. Lai arī tai vēl ir tāls ceļš ejams, Ukraina beidzot sper nozīmīgus soļus cīņā ar korupciju un ir pasludinājusi lērumu reformu, kuras uzlabos valsts funkcijas. Pēc divu gadu ilgstošas ekonomikas lejupslīdes, ukraiņi nākamgad var gaidīt tās pieaugumu. Un tas ir sasniegts vissarežģītākajos iespējamajos apstākļos. Ukraiņi šajā laikā ir cīnījušies nestandarta karadarbībā ar Krieviju, kas maksājusi tūkstošiem dzīvību, piedzīvojusi Krimas okupāciju un Donbasa reģiona piesieto enkuru valsts ekonomikai.

Tomēr, pēc ārlietu ministra teiktā, ukraiņi turpinot savu ceļu uz brīvu, demokrātisku, godīgu un augošu valsti, Eiropas vārtu pakājē – vīzijas, kuras vārdā daudzi viņu līdzcilvēki krita Maidana Revolūcijā, 2014. gada sākumā, bet vēl vairāk, aizsargājot sav valsti pret Krieviju. Ukraiņu paveiktais nebūtu iespējams bez viņu pašu smagā darba un ārzemju atbalsta. Partnerība ar Eiropas Savienību un tās ekonomiskais atbalsts, šajā laika sprīdī ir bijis kritisks, bet visliekāko atbalstu ukraiņi ir saņēmuši no Amerikas Savienotajām Valstīm. Tas, lai amerikāņu atbalsts turpinātos arī tuvākajos gados, ir kritiski Ukraina. Tādēļ ir interesanti ieklausīties ukraiņu viedoklī par mēneša sākumā notikušo ASV prezidenta vēlēšanām, kurās uzvarēja Donalds Tramps.

Tramps savā priekšvēlēšanu kampaņā izteicās, ka viņš vēloties, lai ASV uzlabotu attiecības ar Putina Krieviju. Šī frāze ir aizķērusies ministra Pavlo Kļimkina ausīs, kurš savā, priekš The New York Times rakstītajā rakstā, atbildēja Trampam: Es, mūsu pasaules un bērnu nākotnes vārdā, gribu piekrist Trampa kungam, Savienoto Valstu un Krievijas labas attiecības ir mūsu visu interesēs, tomēr, šīs labās attiecības noteikti nedrīkst tikt celtas uz Ukrainas vai Eiropas rēķina.

Tikmēr valsts Austrumos, turpinās kara darbība. Ukraiņu armijas seržants Romāns skaidro, ka viņa brigādē, vīri skaitot dienas, kopš pēdējā ievainotā kara biedra. Parastā nedēļā ir kādas divas, vai trīs dienas, kad nevienam netrāpītu, bet, kopš esmu šeit ieradies, pretinieks apšauda mūsu pozīcijas katru dienu. Ierakušies izrakumu labirintos, starp ložmetēju ligzdām un artilērijas sagrauto māju graustiem pie Avdivkas pilsētas, mazliet uz ziemeļiem no Doņetskas, seržanta Romāna vadībā nodotā 20 vīru vienība, un, 500 metrus tālāk ierakušies pro-krieviskie kaujinieki, regulāri piedalās intensīvās apšaudēs, vai, kā to sauc augstas amatpersonas Kijevā, Maskavā un Rietumvalstu galvaspilsētās – pamierā.

Tādēļ Parīze un Berlīne gatavojas jaunām miera sarunām, kurās piedalītos Ārlietu ministri no Francijas, Vācijas, Krievijas un, pārstāvot Ukrainu, šī raksta pirmo divu rindkopu autors – Pavlo Kļimkina. kuras norisinās jau ierastajā tikšanās vietā – Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā. Lai vai kā, arī šīs sarunas netiek sagaidītas ar lielu optimismu. Lielais vairums politologu uzskata, ka šo sarunu mērķis ir nevis sasniegt kādu reālu progresu, kas tuvinātu Ukrainas krīzes atrisinājum, bet tikai abām pusēm demonstrēt savu ieinteresētību šajā situācijā.

Vācijas Ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmejers par gaidāmajām sarunām ir izteicies šādi: Pat tad, ja mums neizdosies panākt reālu progresu, šādas sarunas tāpat ir noderīgas, lai pārliecinātos, ka situācija neizgriežas ārpus mūsu kontroles. Vēl Šteinmejers atzīst, ka situācija Donbasā kļūstot arvien bīstamāka, pamiera pārkāpumiem atkārtojoties arvien biežāk un biežāk, tāpat viņš vēlētos, lai kā Krievijas, tā Ukrainas puses apzinātos situācijas nopietnību un cītīgāk meklētu kompromisu.
Cīņa par pēdējo ISL cietoksni Irākā

365lepihdana Pasaule, Ziņas

Teroristu – pašnāvnieku spridzekļi, ielu cīņas, civiliedzīvotāju vairogi un humanitārā krīze – tāda ir Mosulas ikdiena, kur jau mēnesi kā norit cīņas starp koalīcijas spēkiem un ISL. Vai Irākas vadītās koalīcijas spēki tuvojas uzvarai, vai arī ISL cīnītājiem ir izdevies nostiprināties ilgstošai un asiņainai cīņai?

Mosula ir pēdējais lielais Islāma valsts cietoksnis Irākā, un teroristiskā organizācija ir demonstrējusi savu gatavību cīnīties, šajā izmisīgajā kaujā, ar jebkādiem līdzekļiem, ieskaitot pašnāvnieku spridzekļus un mīnētas bērnu rotaļlietas. ISL bija mēnešiem laika sagatavoties šim uzbrukumam būvējot tuneļus, izgatavojot sprāgstvielas, mīnējot pamestas celtnes un plānojot pretuzbrukumus. Tiek ziņots, ka šīs pilsētas aizstāvībai, ISL ir saņēmuši papildspēkus no Rakas, Sīrijā.

Pat rajonos, no kuriem ISL ir atkāpušies, cīņa nebeidzas. Islāma valsts kaujinieki, atkāpjoties mīnē ceļus un mājas, stāsta Irākas armijas ģenerālis Mzuri, “Viņi atstāj sprāgstvielas kā uz ceļiem, tā mājās. Iedzīvotāji pārnāk mājās, atver mājokļa, vai pat ledusskapja durvis un tiek detonētas sprāgstvielas.” Pilsētas aktīvajās kauju zonās, kur koalīcijas karavīriem ir bieži jāatvaira uzbrukumi no slēpņiem, situācija ir vēl sarežģītāka. Žurnālistu komanda no CNN iestrēga Mosulā uz vairāk nekā 24 stundām, kad, koalīcijas karavīru grupa, kuriem tie sekoja, tika nogriezti no pārējiem pilsētas atbrīvotāju spēkiem.

Kopējais pilsētas atbrīvošanas spēku kontingents, kuru veido Irākas armija, Pešmergas, sunītu un kristiešu kaujinieku grupas, ir aptuveni 100 tūkstoš vīru liels. ASV, kopā ar citām Rietumvalstīm, atbalsta šos cīņā ar ISL ar regulāriem aviācijas uzlidojumiem, kas liedzot Islāma valsts kaujiniekiem pulcēties lielās grupās.

Irākiešu vadītie koalīcijas spēki ienāca Mosulā 3. novembrī, pēc vairāk nekā divu nedēļu ilgām kaujām piepilsētā un tās tuvumā esošajām ielejām un ciematiem. Tostarp tika atbrīvots tuvumā esošais aizvēsturiskais Asīriešu ciemats ar nosaukumu Nimruda, tomēr ISL kaujinieki jau bija iznīcinājuši visas ciemata arhitektūras un vēstures vērtības.
Novembra vidū, Hašada al Šābi vadītā koalīcijas kaujinieku grupa, atbrīvoja stratēģiski nozīmīgo lidlauku Tal Afarā, 70 kilometru attālumā no Mosulas. Tomēr koalīcijas karavīriem nav pamata pārāk lielam optimismam, jo pašā Mosulā, tiem jāsaskaras ar sīkstu pretestību un ISL pretuzbrukumiem. Al Zaharā, divas nedēļas pēc ciemata atbrīvošanas, ISL pretuzbrukuma laikā, krita vairāki koalīcijas karavīri.

2014. gadā, kad ISL sagrāba varu Mosulā, aptuveni puse no 2 miljoniem pilsētas iedzīvotāju devās bēgļu gaitās, bet daudzi palika, baidoties pamest savus mājokļus un no nedrošas nākotnes. Līdz ar pilsētas atbrīvošanas uzbrukuma sākumu, pēc cilvēktiesību vērotāju organizācijas NGO brīdinājuma, Mosulā atradās aptuveni 1.2 miljoni civiliedzīvotāju. Simtiem no ISL kontrolēto piepilsētas ciematu iedzīvotājiem, esot tikuši sapulcināti, aizvesti uz pilsētas centru, kur tie, tiem tiekot izmantotiem par dzīvajiem vairogiem, esot novietoti stratēģiskas nozīmes objektos, tādi cenšoties atturēt sabiedroto spēkus no gaisa triecieniem.

Irākas koalīcijas spēki, ar radio translāciju un bukletu palīdzību, mudina iedzīvotājus nepārvietoties cauri pilsētai un, pēc iespējas, palikt savos mājokļos. Starp mierīgajiem iedzīvotājiem ir liels skaits kritušo, tie ir gan krituši krustugunīs, gan arī apzinātā, uz tiem mērķētā, ISL ugunī.

Ātra kauju beigšanās Mosulā ir mazticama. Nākamajās nedēļās, vai pat mēnešos koalīcijas karaspēks sagaida dalību turpmākās ielu kaujās, bet vēl ilgi pēc kauju noslēgšanās, sapieriem pilsēta būs jāattīra no sprāgstvielām. Ir gaidāms, ka, pieaugot pilsētas atbrīvotāju izrādītajam spiedienam, vadošie ISL biedri pārbēgs uz to kontrolē esošajām Sīrijas pilsētām.
Cik liela ir astronomisko kataklizmu ietekme uz Zemes dzīvības attīstību?

365lepihdana Pasaule

Lai arī ikdienas steigā par to daudz nedomājam, cilvēce turas pie Zemes virsas aiz matu galiem. Viens evolūcijas sānsolis un mūs šeit nebūtu. Tas, ka tā nav spērusi šādus sānsoļus, vai precīzāk – spērusi tieši tādus, kas noveduši pie cilvēku apdzīvotas Zemes, varam pateikties vairāku negadījumu, dīvainu situāciju un reālu katastrofu ķēdei, kas norisinājušies uz mūsu planētas miljardiem gadu. No pēkšņiem ledus laikmetiem, līdz asteroīdu triecieniem, šādi pavērsieni mudināja dzīvību uz Zemes attīstīties cauri tieši tiem līkumiem, kas noveduši līdz mūsdienu cilvēku pasaulei.

Mēs varam izprast dzīvības stāstu tikai skatoties caur pašu plašāko iespējamo perspektīvu. Organismus veido vide, kurā tie attīstās, bet šīs vides veido milzīgi ģeoloģiski spēki kā vulkāni un mainīgais klimats. Bet, skatoties plašākā apvārsni, mūs ietekmē arī daudz lielāki spēki no atklātā kosmosa. Sava loma dzīvības attīstībā uz zemes pienākas mūsu Saules sistēmas un Piena ceļa galaktikas notikumiem. Kā slavenais dokumentālo raidījumu vadītājs Karls Seigans reiz ir teicis: Mēs visi esam cēlušies no zvaigžņu putekļiem.

Vislabāk zināmais ārpus zemes spēka iespaids uz evolūcijas attīstību ir pieņēmums, ka, pirms 66 miljoniem gadu, dinozauru iznīcību atnesa gigantisks meteorīts. Pirmo reizi šādu hipotēzi izteica fiziķis Luiš Alvarezs ar savu dēlu ģeologu Valteru Alvarezu 1980. gadā. Šie zinātnieki atklāja, ka nogulumiežu slānī, kas pēc laika perioda sakrīt ar dinozauru bojā eju, ir novērojams ļoti retais ķīmiskais elements irīdijs. Pētnieku komanda pieļāva, ka irīdijs varētu būt atceļojis uz zemi līdz ar kādu meteorītu, uz kuriem šis elements ir sastopams daudz biežāk nekā uz Zemes. Šo teoriju atbalstīja arī agrāk Čiksulubā atrastais meteorīta trieciena krāteris.

Tokohiro Nimuras, pētnieka no Japānas Kosmosa Aizsardzības asociācijas, darba uzdevumos ietilpst Zemei bīstami tuvo objektu novērošana. 2016. gada martā, Nimura un viņa kolēģi, pieļāva, ka izmiršanas, globālās sasilšanas un atdzišanas, kā arī irīdija slāņi nogulumiežos, varētu tikt izskaidroti ar Saules Sistēmas tranzītu cauri molekulāram mākonim. Par zvaigžņu šūpuļiem sauktie molekulārie mākoņi, ir milzīgi gāzu un putekļu mākoņi, kuros noris zvaigžņu formēšanās. Šiem putekļiem, nonākot zemes atmosfērā, tajā izveidotos pārvalks, kas atstarotu daļu no Saules gaismas un samazinātu vidējo planētas temperatūru.

Nimura uzskata, ka Čiksulubas trieciena krāteri izveidojušais meteorīds, nav bijis pietiekoši liels un ātrs, lai viens pats būtu atbildīgs par dinozauru izmiršanu, tomēr, iespaids, kādu varētu atstāt Zemes izceļošana cauri molekulāram mākonim, varētu izjaukt barības ķēdes trauslo balansu. Lai nu kā, šobrīd šī teorija sastāv no vairāk spekulācijām nekā faktiem, tomēr tās autors saglabā optimismu: “Šī ideja man šķiet ļoti interesanta un ticama. Lai arī šobrīd to neatbalsta fiziski pierādījumi, esmu pārliecināts, ka tie agri vai vēlu atradīsies.”

Lielākā izmiršana Zemes vēsturē noritēja Permīna ēras laikā, pirms 252 miljoniem gadu, kad gāja bojā ne mazāk kā 96% no pasaulē mītošajām sugām. Visas mūsdienās sastopamās sugas var meklēt savus senčus šajos 4%, kas pārcieta masu izmiršanu. Tādēļ, ir ļoti viegli saskatīt kopību starp dzīvību uz Zemes un astronomiskajiem spēkiem, kādu ietekmē atrodas mūsu planēta. Lai gan nav droši zināms, kādas tieši kataklizmas ir bijušas pie vainas šīs un citu masu izmiršanas periodu laikā, vairums no zinātniekiem pēc atbildēm meklē debesīs.