365lepihdana - Page 2 of 2 - Aktuālās Ziņas Pasaulē un Latvijā

Konora Makgregora lielā nakts Ņujorkā

365lepihdana Sports, Ziņas

Sestdiena, 19. novembris ir kļuvis par spilgtu datumu Ultimate Fighting Championship sacensību vēsturē. Šajā rudens vakarā ne tikai tika aizvadīts pirmais cīņu bez noteikumiem posms Ņujorkā, bet arī kronēts pirmais vienlaicīgais divu svara kategoriju čempions. UFC pusvieglā svara (līdz 66 kg) čempions, izaicinošais īrs Konors Makgregors, pakāpās vienu svara kategoriju uz augšu, lai cīnītos ar vieglā svara (līdz 70 kg) čempionu – Ediju Alvarezu. Izpārdotā Madison Square Garden skatītāju priekšā, Makgregors apturēja Alvarezu otrā raunda ceturtajā minūtē.

Makgregors, kurš izrādījās pārāk spēcīgs un veikls pretinieks Alvarezam, pavadīja lielāko daļu pēdējās nedēļas pirms cīņas, apvainojot un zākājot savu pretinieku un solot līdzjutējiem vieglu uzvaru gaidāmajā cīņā. Īrs, kurš, ar savu lielību un pretinieku apvārdošanu, regulāri saceļ ažiotāžu pirms savām cīņām, pēc cīņas, pozēja fotogrāfiem, jāteniski sēžot uz astoņstūrainā ringa nožogojuma, ar abām čempionu jostām, katru pāri savam plecam. ‘Šādu vēsturisku ainu Makgregors solīja jau pirmajās preses konferencēs, tikko kā tika apstiprināts, ka abi čempioni noskaidros stiprāko tieši UFC Ņujorkas debijā.

Šī bija tikai trešā cīņa, kuru īru cīkstonis ir aizvadījis vieglajā svarā. 5. martā Konors aizvadīja savu pirmo cīņu šajā svara kategorijā, sensacionāli zaudējot vienam no divīzijas veterāniem – Neitam Diazam. Makgregoram izdevās sagādāt savu atriebību sīkstajam Neitam, izcīnot uzvaru ļoti saspringtajā atbildes cīņā, kas notika 20. augustā. Ņemot vērā, ka, pirms cīņas ar čempionu Alvarezu, Makgregora bilance vieglajā svarā bija: 1 uzvara un 1 zaudējums, vairāki šīs svara kategorijas veterāni vīpsnāja par to, ka, populārais īru cīkstonis, tik viegli ticis pie cīņās par čempiona titulu tikai tādēļ, ka, kompānijas prezidents Deina Vaits, lūko nopelnīt vairāk naudas biļešu un tiešraides translāciju tirdzniecībā. Neskatoties uz to, cik šī cīņa bija pamatota vai nepamatota, vadoties pēc sportiskajiem principiem, Makgregors Ņujorkā izcīnīja pārliecinošu uzvaru.

Tāpat lecīgais īru cīkstonis, palika uzticīgs sev raksturīgajām mikrofona manierēm pēc cīņas intervijā, Ņujorkas līdzjutēju priekšā. Vispirms Makgregors bija pārsteigts, ka Deina Vaits kavējas ar viņa otrās čempiona jostas ienešanu ringā, aizrādot, ka tāds lēnums un lētums nepiedienoties kompānijai, kura tikko kā tikusi pārdota par 4 miljardiem dolāru. Bet, brīdī, kad Vaits beidzot bija atnesis Konora otro jostu, un, jau lika to apkārt jaunā divu svara kategoriju čempiona viduklim, Makgregors, publikai par lielu sajūsmu, turpināja: Esmu apsmējis no nozākājis visus šajā kompānijā. Šajā vēsturiskajā brīdī, es gribētu, no saviem sirds dziļumiem, atvainoties… absolūti nevienam! Divkāršs čempions drīkst darīt visu ko vēlas!

Tiesa gan, Konora valdīšanai, kā divu svara divīziju čempionam, bija pavisam īss mūžs. 26. novembrī, vien nedēļu pēc Konora vēsturiskās uzvaras pār Alvarezu, UFC nolēma atņemt Makgregoram viņa pusvieglā svara čempiona titulu, kuru viņš tā arī ne reizi netika aizstāvējis, kopš tā izcīnīšanas 2015. gada decembrī. Konora Makgregora prāts šajā gadā koncentrējās uz skaļākām cīņām, kā tās, kuras viņam varēja piedāvāt pusvieglā svara izaicinātāji. Cīņa ar Diazu, kas sākotnēji tika paredzēta kā viegla Makgregora pirmā cīņā, kopš pusvieglā titula izcīnīšanas, pārvērtās par iespaidīgu divu sēriju trilleri, kas pārspēja visus UFC kases rekordus, bet uzvara otrajā mačā, pavēra ceļu uz pusvieglā svara čempiona titulu. Domājams, ka tieši svara kategorijā līdz 70 kg, Makgregors jūtas ērtāk, jo šās divīzijas cīņas notiek, Konora dabīgajam svaram tuvākos parametros.
Ko varam secināt 5 mēnešus pēc Brexit?

365lepihdana Eiropa, Latvija

Lai gan šā gada 23. jūnijā Lielbritānija izvēlējās pamest Eiropas Savienību, nav skaidrs, kas to šajā ceļā sagaida. Daudzi ekonomisti vēl pirms referenduma paredzēja, ka izstāšanās gadījumā, efekts, uz Lielbritānijas ekonomiku un patērētāju pārliecību, būs tūlītējs. Bet līdz šim šīs prognozes nav piepildījušās. Pēdējie statistikas dati rāda, ka Lielbritānijas ekonomika, pēdējo trīs mēnešu laikā, ir augusi par 0.5%. Šo izaugsmi ir nodrošinājis veiksmīgais valsts pakalpojumu sektors. Lai gan šie rādītāji ir vājāki par pagājušā ceturkšņa 0.7% kāpumu, tie ir arī ievērojami augstāki par prognozētajiem 0.3%. Tomēr, ir novērojams uzticības ekonomikai kritums mazā biznesa sektorā. Pirmie, Mazo Biznesu Federācijas (FSB) sagatavotie, dati, kopš Brexit balsojuma, liecina, ka mazo un vidējo uzņēmēju vidū valda pesimistisks skats uz nākotni, kas ir jaunums šajā nozarē, jo, pēdējos četros gados, šie biznesi ir bijuši pozitīvi noskaņoti par valsts ekonomikas virzību. Arī nākamā gada ekonomikas prognozēs nav gaišos toņos un, iepriekšējo 2% izaugsmes vietā, paredz tikai 1% kāpumu, norādot uz augstu riska klātbūtni Lielbritānijas ekonomikā, saistībā ar izstāšanās sarunas pavadošo neskaidrības gaisotni tajā. Tikmēr Volstrītas kompānijas brīdina, ka Lielbritānijas finanšu pakalpojumu industrija cietīšot Brexita dēļ. Robs Kapito, Blackrock – viena no pasaules lielākās investīciju nama, vadītājs ir izteicies, ka Apvienotās Karalistes finanšu sektors esot “rūpju pilns”, kamēr, Morgan Stanley bankas vadītājs, Kolms Kellehers, ir publiski paudis savas bankas bažas turpināt investīcijas šīs valsts ekonomikā. Neskatoties uz to, patērētāju pārliecība septembrī ir atgriezusies pirms referenduma līmeņos. Briti, šķiet, ir notriekuši raizes no pleciem un atsākuši tērēties, un tas ir, lielā mērā pateicoties, augstākajām algām, zemajai inflācijai un Anglijas Centrālās bankas ļoti zemajām kredītlikmēm.

Neskatoties uz neviennozīmīgajiem, varbūt pat mazliet pozitīvi tendētajiem, Lielbritānijas ekonomikas rādītājiem, britu mārciņas vērtība ir gāzusies dramatiski, kopš jūnija nogales. Šobrīd tā atrodas zemākajā pozīcijā pēdējo trīs gadu laikā, sekojot premjeres Terēzas Meijas paziņojumam, ka formālās izstāšanās sarunas sāksies nākamā gada martā. Uz 10. novembri, mārciņa bija tikai 1.25 ASV dolāru vērta, piedzīvojot nelielu kāpumu, kas tika pamatots, ar Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta vēlēšanās radīto paša dolāra vērtības kritumu. Salīdzinot ar Eiropas vienoto valūtu, pēc 20. oktobra datiem, mārciņa bija 1.15 eiro vērtībā, kas ir straujš kritums relatīvi pagājušā gada 1.41 eiro. Mārciņas kritums palīdz eksportētājiem, bet apgrūtina britu rocību ārzemju atpūtas braucienos, kā arī sadārdzina ražotāju importa izdevumus. Kas attiecas uz migrācijas jautājumu, pēc šā gada martā ievāktajiem datiem par pēdējo gadu, Lielbritānijā uz bija dzīvi ieradušies par 327 tūkstošiem vairāk cilvēku, nekā to, kuri no tās pārvākušies uz citām valstīm. Lai arī imigrantu skaits no Polijas un septiņām pārējām Eiropas Savienības austrumu bloka valstīm šajā laikā posmā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, bija krities, šo starpību vairāk nekā atspēkojuši iebraucēji no Bulgārijas un Rumānijas.

Ir sagaidāms, ka Lielbritānijai, lai arī tā ir viena no bagātākajām Eiropas un pasaules valstīm, nedrošības posms vēl nav beidzies. Pārējās vadošās Eiropas Savienības valstis ar Vāciju un Franciju priekšgalā, redz Brexitu kā atklātu uzbrukumu visas ES pamatu drošībai. Tādēļ ir sagaidāms, ka Vecās Eiropas bagātākās ekonomikas bargi sodīs Apvienoto Karalisti, kā skarbu paraugu citām dalībvalstīm, kas pašas varētu nākotnē apsvērt izstāšanos.
Ko ASV var sagaidīt no sava jaunā prezidenta?

365lepihdana Pasaule

Nevar noliegt, ka Tramps ir paveicis lielisku darbu sava zīmola reklamēšanā, kas viņam ir ienesis kaut kur starp 4.5 un 10 miljardiem ASV dolāru, atkarībā no tā, kurš atbild uz šo jautājumu. Bet, vai viņš ir spējīgs padarīt bagātu arī pārējo Ameriku?

Tramps, kurš 8. novembrī tika ievēlēts par 45. Amerikas Savienoto Valstu prezidentu, un, savā uzvaras uzrunā no apsolīja koncentrēties uz ekonomisko izaugsmi, līdz ar savu oficiālo stāšanos amatā nākamā gada janvārī. Mums ir lielisks ekonomiskais plāns, viņš teica. Mēs dubultosim savu ekonomisko izaugsmi, tā būs spēcīgākā visā pasaulē.

Savā pirms vēlēšanu kampaņā, Tramps atzina, ka ekonomika nav nozare, kuru viņam kārotos sakārtot. Intervijā populārajā raidījumā Good Morning America, viņš izteicās, ka ekonomikas uzlabošana, ir viens no uzdevumiem, no kura, ja vien varētu, viņš labprāt izvairītos. Manuprāt, mēs šobrīd atrodamies burbulī, un visi burbuļi reiz pārsprāgst un, cerams, ka tā notiks, pirms es kļūšu par prezidentu, jo es nevēlos mantot visu to nekārtību. Es labprātāk vēlētos, lai tas notiktu dienu, pirms es stājos amatā. Vēlāk, aprīlī, Tramps atkārtoja no savus ekonomiskās pastarās dienas solījumus, norādot, ka Amerika dodas pretī vēl vienai ekonomiskajai krīzei, bet šoreiz, liekot noprast, ka, viņa rīcībā esot brīnumzāles, kuras paglābšot amerikāņus: Es to spētu salabot. Es spētu salabot ekonomiku visai ātri, viņš teica.

Trampa priekšvēlēšanu kampaņa sākotnēji koncentrējās uz imigrācijas politikas reformu, saucot pēc mūra sienas uz Meksikas – ASV robežas un solot 11 miljonu nelegālo imigrinatu deportēšanu. Vēlāk viņš amerikāņiem stādīja priekšā piedāvājumus arī citos jautājumos: apjomīgu nodokļu politikas reformu, par Obamacare saukto veselības aprūpes sistēmas likvidēšanu un aizstāšanu ar labāku, Ziemeļatlantijas tirdzniecības līguma nosacījumu pārstrādi, vai pilnīgu izstāšanos no tās, pacelt importa nodokļus līdz pat 35% un ierobežot budžeta deficītu.

Ņemot vērā to, ka pat viņa priekšvēlēšanu kampaņas cilvēki lika noprast, ka nevajadzētu pārāk nopietni uztvert Trampa skandalozākos izteikumus, jo to mērķis visdrīzākais esot tikai sava tēla polarizācija un papildus balsu iegūšana, gan viņa atbalstītājiem, gan pretiniekiem būtu jābūt kaut kam kopīgam – neziņai par to, ko no viņa var sagaidīt nākotnē. Lai arī vairākas viņa idejas ir grandiozas, atšifrēt precīzu Trampa ekonomiskās politikas plānu un, no tā izrietošās, sekas, nav viegls uzdevums. Ir grūti iedomāties kā viņam izdotos palielināt ASV bagātības izraidot no valsts 11 miljonus strādniekus, kā sekas, pēc ekonomistu aplēsēm, samazinātu valsts kopproduktu par 1.6 triljoniem. Iespējams, to paveikt, kā arī pamatīgi sarūgtināt vides aktīvistus, palīdzēs Trampa solītā finansējuma atsaukšana Apvienoto Valstu klimata pārmaiņu fondiem. Starp pašu amerikāņu dabas aizstāvjiem, vissatraucošākās ir ziņas par Trampa atklāto atbalstu straujākas naftas ieguvei ASV.

Tāpat neskaidrība apvij arī prezidenta Trampa solīto veselības aprūpes sistēmas reformu. Viņš ir solījis aizvietot Obamacare ar citu sistēmu, saucot par Veselības Taupības kontu, plānu, kas paredzētu lielāku veselības fondu kontroli ASV pavalstu valdībām. Tomēr, Trampa kampaņa ir nav norādījusi uz detalizētām atšķirībām starp šo veselības aprūpes plānu un, jau spēkā esošo Obamacare. Līdzīgi kā daudzkārt savas prezidentūras priekšvēlēšanu kampaņā, arī šajā jautājumā Tramps paļaujas uz amerikāņu uzticību, lūdzot viņus balsot par viņu, gaidīt reformas un pēc tam pārliecināties, cik labas, vai sliktas tās būs.
Kāda nākotne sagaida Ukrainu?

365lepihdana Eiropa

Ukrainas ārlietu ministra Pavlo Kļimkina prātā, divu gadu laikā kopš Maidana Revolūcijas, Ukraina kā valsts ir progresējusi vairāk nekā no neatkarības pasludināšanas 1991. gadā, līdz tai. Lai arī tai vēl ir tāls ceļš ejams, Ukraina beidzot sper nozīmīgus soļus cīņā ar korupciju un ir pasludinājusi lērumu reformu, kuras uzlabos valsts funkcijas. Pēc divu gadu ilgstošas ekonomikas lejupslīdes, ukraiņi nākamgad var gaidīt tās pieaugumu. Un tas ir sasniegts vissarežģītākajos iespējamajos apstākļos. Ukraiņi šajā laikā ir cīnījušies nestandarta karadarbībā ar Krieviju, kas maksājusi tūkstošiem dzīvību, piedzīvojusi Krimas okupāciju un Donbasa reģiona piesieto enkuru valsts ekonomikai.

Tomēr, pēc ārlietu ministra teiktā, ukraiņi turpinot savu ceļu uz brīvu, demokrātisku, godīgu un augošu valsti, Eiropas vārtu pakājē – vīzijas, kuras vārdā daudzi viņu līdzcilvēki krita Maidana Revolūcijā, 2014. gada sākumā, bet vēl vairāk, aizsargājot sav valsti pret Krieviju. Ukraiņu paveiktais nebūtu iespējams bez viņu pašu smagā darba un ārzemju atbalsta. Partnerība ar Eiropas Savienību un tās ekonomiskais atbalsts, šajā laika sprīdī ir bijis kritisks, bet visliekāko atbalstu ukraiņi ir saņēmuši no Amerikas Savienotajām Valstīm. Tas, lai amerikāņu atbalsts turpinātos arī tuvākajos gados, ir kritiski Ukraina. Tādēļ ir interesanti ieklausīties ukraiņu viedoklī par mēneša sākumā notikušo ASV prezidenta vēlēšanām, kurās uzvarēja Donalds Tramps.

Tramps savā priekšvēlēšanu kampaņā izteicās, ka viņš vēloties, lai ASV uzlabotu attiecības ar Putina Krieviju. Šī frāze ir aizķērusies ministra Pavlo Kļimkina ausīs, kurš savā, priekš The New York Times rakstītajā rakstā, atbildēja Trampam: Es, mūsu pasaules un bērnu nākotnes vārdā, gribu piekrist Trampa kungam, Savienoto Valstu un Krievijas labas attiecības ir mūsu visu interesēs, tomēr, šīs labās attiecības noteikti nedrīkst tikt celtas uz Ukrainas vai Eiropas rēķina.

Tikmēr valsts Austrumos, turpinās kara darbība. Ukraiņu armijas seržants Romāns skaidro, ka viņa brigādē, vīri skaitot dienas, kopš pēdējā ievainotā kara biedra. Parastā nedēļā ir kādas divas, vai trīs dienas, kad nevienam netrāpītu, bet, kopš esmu šeit ieradies, pretinieks apšauda mūsu pozīcijas katru dienu. Ierakušies izrakumu labirintos, starp ložmetēju ligzdām un artilērijas sagrauto māju graustiem pie Avdivkas pilsētas, mazliet uz ziemeļiem no Doņetskas, seržanta Romāna vadībā nodotā 20 vīru vienība, un, 500 metrus tālāk ierakušies pro-krieviskie kaujinieki, regulāri piedalās intensīvās apšaudēs, vai, kā to sauc augstas amatpersonas Kijevā, Maskavā un Rietumvalstu galvaspilsētās – pamierā.

Tādēļ Parīze un Berlīne gatavojas jaunām miera sarunām, kurās piedalītos Ārlietu ministri no Francijas, Vācijas, Krievijas un, pārstāvot Ukrainu, šī raksta pirmo divu rindkopu autors – Pavlo Kļimkina. kuras norisinās jau ierastajā tikšanās vietā – Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā. Lai vai kā, arī šīs sarunas netiek sagaidītas ar lielu optimismu. Lielais vairums politologu uzskata, ka šo sarunu mērķis ir nevis sasniegt kādu reālu progresu, kas tuvinātu Ukrainas krīzes atrisinājum, bet tikai abām pusēm demonstrēt savu ieinteresētību šajā situācijā.

Vācijas Ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmejers par gaidāmajām sarunām ir izteicies šādi: Pat tad, ja mums neizdosies panākt reālu progresu, šādas sarunas tāpat ir noderīgas, lai pārliecinātos, ka situācija neizgriežas ārpus mūsu kontroles. Vēl Šteinmejers atzīst, ka situācija Donbasā kļūstot arvien bīstamāka, pamiera pārkāpumiem atkārtojoties arvien biežāk un biežāk, tāpat viņš vēlētos, lai kā Krievijas, tā Ukrainas puses apzinātos situācijas nopietnību un cītīgāk meklētu kompromisu.
Cīņa par pēdējo ISL cietoksni Irākā

365lepihdana Pasaule, Ziņas

Teroristu – pašnāvnieku spridzekļi, ielu cīņas, civiliedzīvotāju vairogi un humanitārā krīze – tāda ir Mosulas ikdiena, kur jau mēnesi kā norit cīņas starp koalīcijas spēkiem un ISL. Vai Irākas vadītās koalīcijas spēki tuvojas uzvarai, vai arī ISL cīnītājiem ir izdevies nostiprināties ilgstošai un asiņainai cīņai?

Mosula ir pēdējais lielais Islāma valsts cietoksnis Irākā, un teroristiskā organizācija ir demonstrējusi savu gatavību cīnīties, šajā izmisīgajā kaujā, ar jebkādiem līdzekļiem, ieskaitot pašnāvnieku spridzekļus un mīnētas bērnu rotaļlietas. ISL bija mēnešiem laika sagatavoties šim uzbrukumam būvējot tuneļus, izgatavojot sprāgstvielas, mīnējot pamestas celtnes un plānojot pretuzbrukumus. Tiek ziņots, ka šīs pilsētas aizstāvībai, ISL ir saņēmuši papildspēkus no Rakas, Sīrijā.

Pat rajonos, no kuriem ISL ir atkāpušies, cīņa nebeidzas. Islāma valsts kaujinieki, atkāpjoties mīnē ceļus un mājas, stāsta Irākas armijas ģenerālis Mzuri, “Viņi atstāj sprāgstvielas kā uz ceļiem, tā mājās. Iedzīvotāji pārnāk mājās, atver mājokļa, vai pat ledusskapja durvis un tiek detonētas sprāgstvielas.” Pilsētas aktīvajās kauju zonās, kur koalīcijas karavīriem ir bieži jāatvaira uzbrukumi no slēpņiem, situācija ir vēl sarežģītāka. Žurnālistu komanda no CNN iestrēga Mosulā uz vairāk nekā 24 stundām, kad, koalīcijas karavīru grupa, kuriem tie sekoja, tika nogriezti no pārējiem pilsētas atbrīvotāju spēkiem.

Kopējais pilsētas atbrīvošanas spēku kontingents, kuru veido Irākas armija, Pešmergas, sunītu un kristiešu kaujinieku grupas, ir aptuveni 100 tūkstoš vīru liels. ASV, kopā ar citām Rietumvalstīm, atbalsta šos cīņā ar ISL ar regulāriem aviācijas uzlidojumiem, kas liedzot Islāma valsts kaujiniekiem pulcēties lielās grupās.

Irākiešu vadītie koalīcijas spēki ienāca Mosulā 3. novembrī, pēc vairāk nekā divu nedēļu ilgām kaujām piepilsētā un tās tuvumā esošajām ielejām un ciematiem. Tostarp tika atbrīvots tuvumā esošais aizvēsturiskais Asīriešu ciemats ar nosaukumu Nimruda, tomēr ISL kaujinieki jau bija iznīcinājuši visas ciemata arhitektūras un vēstures vērtības.
Novembra vidū, Hašada al Šābi vadītā koalīcijas kaujinieku grupa, atbrīvoja stratēģiski nozīmīgo lidlauku Tal Afarā, 70 kilometru attālumā no Mosulas. Tomēr koalīcijas karavīriem nav pamata pārāk lielam optimismam, jo pašā Mosulā, tiem jāsaskaras ar sīkstu pretestību un ISL pretuzbrukumiem. Al Zaharā, divas nedēļas pēc ciemata atbrīvošanas, ISL pretuzbrukuma laikā, krita vairāki koalīcijas karavīri.

2014. gadā, kad ISL sagrāba varu Mosulā, aptuveni puse no 2 miljoniem pilsētas iedzīvotāju devās bēgļu gaitās, bet daudzi palika, baidoties pamest savus mājokļus un no nedrošas nākotnes. Līdz ar pilsētas atbrīvošanas uzbrukuma sākumu, pēc cilvēktiesību vērotāju organizācijas NGO brīdinājuma, Mosulā atradās aptuveni 1.2 miljoni civiliedzīvotāju. Simtiem no ISL kontrolēto piepilsētas ciematu iedzīvotājiem, esot tikuši sapulcināti, aizvesti uz pilsētas centru, kur tie, tiem tiekot izmantotiem par dzīvajiem vairogiem, esot novietoti stratēģiskas nozīmes objektos, tādi cenšoties atturēt sabiedroto spēkus no gaisa triecieniem.

Irākas koalīcijas spēki, ar radio translāciju un bukletu palīdzību, mudina iedzīvotājus nepārvietoties cauri pilsētai un, pēc iespējas, palikt savos mājokļos. Starp mierīgajiem iedzīvotājiem ir liels skaits kritušo, tie ir gan krituši krustugunīs, gan arī apzinātā, uz tiem mērķētā, ISL ugunī.

Ātra kauju beigšanās Mosulā ir mazticama. Nākamajās nedēļās, vai pat mēnešos koalīcijas karaspēks sagaida dalību turpmākās ielu kaujās, bet vēl ilgi pēc kauju noslēgšanās, sapieriem pilsēta būs jāattīra no sprāgstvielām. Ir gaidāms, ka, pieaugot pilsētas atbrīvotāju izrādītajam spiedienam, vadošie ISL biedri pārbēgs uz to kontrolē esošajām Sīrijas pilsētām.
Cik liela ir astronomisko kataklizmu ietekme uz Zemes dzīvības attīstību?

365lepihdana Pasaule

Lai arī ikdienas steigā par to daudz nedomājam, cilvēce turas pie Zemes virsas aiz matu galiem. Viens evolūcijas sānsolis un mūs šeit nebūtu. Tas, ka tā nav spērusi šādus sānsoļus, vai precīzāk – spērusi tieši tādus, kas noveduši pie cilvēku apdzīvotas Zemes, varam pateikties vairāku negadījumu, dīvainu situāciju un reālu katastrofu ķēdei, kas norisinājušies uz mūsu planētas miljardiem gadu. No pēkšņiem ledus laikmetiem, līdz asteroīdu triecieniem, šādi pavērsieni mudināja dzīvību uz Zemes attīstīties cauri tieši tiem līkumiem, kas noveduši līdz mūsdienu cilvēku pasaulei.

Mēs varam izprast dzīvības stāstu tikai skatoties caur pašu plašāko iespējamo perspektīvu. Organismus veido vide, kurā tie attīstās, bet šīs vides veido milzīgi ģeoloģiski spēki kā vulkāni un mainīgais klimats. Bet, skatoties plašākā apvārsni, mūs ietekmē arī daudz lielāki spēki no atklātā kosmosa. Sava loma dzīvības attīstībā uz zemes pienākas mūsu Saules sistēmas un Piena ceļa galaktikas notikumiem. Kā slavenais dokumentālo raidījumu vadītājs Karls Seigans reiz ir teicis: Mēs visi esam cēlušies no zvaigžņu putekļiem.

Vislabāk zināmais ārpus zemes spēka iespaids uz evolūcijas attīstību ir pieņēmums, ka, pirms 66 miljoniem gadu, dinozauru iznīcību atnesa gigantisks meteorīts. Pirmo reizi šādu hipotēzi izteica fiziķis Luiš Alvarezs ar savu dēlu ģeologu Valteru Alvarezu 1980. gadā. Šie zinātnieki atklāja, ka nogulumiežu slānī, kas pēc laika perioda sakrīt ar dinozauru bojā eju, ir novērojams ļoti retais ķīmiskais elements irīdijs. Pētnieku komanda pieļāva, ka irīdijs varētu būt atceļojis uz zemi līdz ar kādu meteorītu, uz kuriem šis elements ir sastopams daudz biežāk nekā uz Zemes. Šo teoriju atbalstīja arī agrāk Čiksulubā atrastais meteorīta trieciena krāteris.

Tokohiro Nimuras, pētnieka no Japānas Kosmosa Aizsardzības asociācijas, darba uzdevumos ietilpst Zemei bīstami tuvo objektu novērošana. 2016. gada martā, Nimura un viņa kolēģi, pieļāva, ka izmiršanas, globālās sasilšanas un atdzišanas, kā arī irīdija slāņi nogulumiežos, varētu tikt izskaidroti ar Saules Sistēmas tranzītu cauri molekulāram mākonim. Par zvaigžņu šūpuļiem sauktie molekulārie mākoņi, ir milzīgi gāzu un putekļu mākoņi, kuros noris zvaigžņu formēšanās. Šiem putekļiem, nonākot zemes atmosfērā, tajā izveidotos pārvalks, kas atstarotu daļu no Saules gaismas un samazinātu vidējo planētas temperatūru.

Nimura uzskata, ka Čiksulubas trieciena krāteri izveidojušais meteorīds, nav bijis pietiekoši liels un ātrs, lai viens pats būtu atbildīgs par dinozauru izmiršanu, tomēr, iespaids, kādu varētu atstāt Zemes izceļošana cauri molekulāram mākonim, varētu izjaukt barības ķēdes trauslo balansu. Lai nu kā, šobrīd šī teorija sastāv no vairāk spekulācijām nekā faktiem, tomēr tās autors saglabā optimismu: “Šī ideja man šķiet ļoti interesanta un ticama. Lai arī šobrīd to neatbalsta fiziski pierādījumi, esmu pārliecināts, ka tie agri vai vēlu atradīsies.”

Lielākā izmiršana Zemes vēsturē noritēja Permīna ēras laikā, pirms 252 miljoniem gadu, kad gāja bojā ne mazāk kā 96% no pasaulē mītošajām sugām. Visas mūsdienās sastopamās sugas var meklēt savus senčus šajos 4%, kas pārcieta masu izmiršanu. Tādēļ, ir ļoti viegli saskatīt kopību starp dzīvību uz Zemes un astronomiskajiem spēkiem, kādu ietekmē atrodas mūsu planēta. Lai gan nav droši zināms, kādas tieši kataklizmas ir bijušas pie vainas šīs un citu masu izmiršanas periodu laikā, vairums no zinātniekiem pēc atbildēm meklē debesīs.