Lai gan šā gada 23. jūnijā Lielbritānija izvēlējās pamest Eiropas Savienību, nav skaidrs, kas to šajā ceļā sagaida. Daudzi ekonomisti vēl pirms referenduma paredzēja, ka izstāšanās gadījumā, efekts, uz Lielbritānijas ekonomiku un patērētāju pārliecību, būs tūlītējs. Bet līdz šim šīs prognozes nav piepildījušās. Pēdējie statistikas dati rāda, ka Lielbritānijas ekonomika, pēdējo trīs mēnešu laikā, ir augusi par 0.5%. Šo izaugsmi ir nodrošinājis veiksmīgais valsts pakalpojumu sektors. Lai gan šie rādītāji ir vājāki par pagājušā ceturkšņa 0.7% kāpumu, tie ir arī ievērojami augstāki par prognozētajiem 0.3%. Tomēr, ir novērojams uzticības ekonomikai kritums mazā biznesa sektorā. Pirmie, Mazo Biznesu Federācijas (FSB) sagatavotie, dati, kopš Brexit balsojuma, liecina, ka mazo un vidējo uzņēmēju vidū valda pesimistisks skats uz nākotni, kas ir jaunums šajā nozarē, jo, pēdējos četros gados, šie biznesi ir bijuši pozitīvi noskaņoti par valsts ekonomikas virzību. Arī nākamā gada ekonomikas prognozēs nav gaišos toņos un, iepriekšējo 2% izaugsmes vietā, paredz tikai 1% kāpumu, norādot uz augstu riska klātbūtni Lielbritānijas ekonomikā, saistībā ar izstāšanās sarunas pavadošo neskaidrības gaisotni tajā. Tikmēr Volstrītas kompānijas brīdina, ka Lielbritānijas finanšu pakalpojumu industrija cietīšot Brexita dēļ. Robs Kapito, Blackrock – viena no pasaules lielākās investīciju nama, vadītājs ir izteicies, ka Apvienotās Karalistes finanšu sektors esot “rūpju pilns”, kamēr, Morgan Stanley bankas vadītājs, Kolms Kellehers, ir publiski paudis savas bankas bažas turpināt investīcijas šīs valsts ekonomikā. Neskatoties uz to, patērētāju pārliecība septembrī ir atgriezusies pirms referenduma līmeņos. Briti, šķiet, ir notriekuši raizes no pleciem un atsākuši tērēties, un tas ir, lielā mērā pateicoties, augstākajām algām, zemajai inflācijai un Anglijas Centrālās bankas ļoti zemajām kredītlikmēm.
Neskatoties uz neviennozīmīgajiem, varbūt pat mazliet pozitīvi tendētajiem, Lielbritānijas ekonomikas rādītājiem, britu mārciņas vērtība ir gāzusies dramatiski, kopš jūnija nogales. Šobrīd tā atrodas zemākajā pozīcijā pēdējo trīs gadu laikā, sekojot premjeres Terēzas Meijas paziņojumam, ka formālās izstāšanās sarunas sāksies nākamā gada martā. Uz 10. novembri, mārciņa bija tikai 1.25 ASV dolāru vērta, piedzīvojot nelielu kāpumu, kas tika pamatots, ar Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta vēlēšanās radīto paša dolāra vērtības kritumu. Salīdzinot ar Eiropas vienoto valūtu, pēc 20. oktobra datiem, mārciņa bija 1.15 eiro vērtībā, kas ir straujš kritums relatīvi pagājušā gada 1.41 eiro. Mārciņas kritums palīdz eksportētājiem, bet apgrūtina britu rocību ārzemju atpūtas braucienos, kā arī sadārdzina ražotāju importa izdevumus. Kas attiecas uz migrācijas jautājumu, pēc šā gada martā ievāktajiem datiem par pēdējo gadu, Lielbritānijā uz bija dzīvi ieradušies par 327 tūkstošiem vairāk cilvēku, nekā to, kuri no tās pārvākušies uz citām valstīm. Lai arī imigrantu skaits no Polijas un septiņām pārējām Eiropas Savienības austrumu bloka valstīm šajā laikā posmā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, bija krities, šo starpību vairāk nekā atspēkojuši iebraucēji no Bulgārijas un Rumānijas.
Ir sagaidāms, ka Lielbritānijai, lai arī tā ir viena no bagātākajām Eiropas un pasaules valstīm, nedrošības posms vēl nav beidzies. Pārējās vadošās Eiropas Savienības valstis ar Vāciju un Franciju priekšgalā, redz Brexitu kā atklātu uzbrukumu visas ES pamatu drošībai. Tādēļ ir sagaidāms, ka Vecās Eiropas bagātākās ekonomikas bargi sodīs Apvienoto Karalisti, kā skarbu paraugu citām dalībvalstīm, kas pašas varētu nākotnē apsvērt izstāšanos.